Vairāk kā deviņdesmit gadu ilgajā skolas vēsturē mainījušie gan tās direktori, gan adreses, tomēr nemainīga vērtība ir skolēnu un skolotāju atvērtās un pretimnākošās attiecības, piederības un māju izjūta.
Rīgas Raiņa vidusskola izveidota ar tā laika Latvijas Republikas izglītības ministra un dzejnieka Jāņa Pliekšāna jeb Raiņa atbalstu pēc pašu skolēnu iniciatīvas. Kā savās atmiņās raksta viens no skolas dibināšanas iniciatoriem Eduards Ozols, “tas bija pirmais gadījums Latvijas skolu vēsturē, kad vidusskolu dibina tās nākošie audzēkņi”.
1927. gada 16. septembrī direktora Jāņa Liekņa vadībā sākās mācības 3. vidusskolas telpās Valdemāra ielā, kur mācības tika organizētas tikai vakaros. Vidējo izglītību varēja iegūt piecos gados. Jaunajo skolu finansēja Kultūras fonds, Rīgas pilsētas dome un Ministru kabinets. Bija arī mācību maksa. Pēc Raiņa nāves 1929. gadā, atzīmējot Raiņa iesaisti skolas izveidošanā, Strādnieku vidusskolas biedrības biedru pilnsapulce nolemj skolu pārdēvēt par Raiņa ģimnāziju.
Gan divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados, gan 1940./1941. mācību gadā skolā mācījušies jaunieši ar atšķirīgiem politiskajiem uzskatiem, tomēr viņu ceļi nekad nav tik krasi šķīrušies kā Otrā pasaules kara laikā, kad vienas skolas ietvaros atbalsojās visas tautas traģēdija – latvieši ar ieročiem rokās cits pret citu stājās abās frontes pusēs. Mērķis lielai daļai kopīgs – cīņa pret okupāciju. Starpība tikai, pret kuru – vācu vai krievu.
1944. gadā lielākajā Latvijas daļā atgriežas padomju vara. Skolotāju sastāvs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav būtiski mainījies. Mainījušies tikai viņu uzdevumi, galvenais no tiem “ieaugšana padomju dzīvē”. 1945. gadā skola atgūst Raiņa vārdu un tiek pārcelta uz Rīgas 1. ģimnāzijas telpām Raiņa bulvārī, kur aizrit skolas vēsturē nozīmīgi gadi. 1946./1947.gadā par skolas direktoru sāk strādāt Jānis Grīnvalds, kurš skolu vada divdesmit divus gadus, līdz aiziešanai pensijā. Ar stāstiem par Raiņa skolas revolucionārajām tradīcijām direktors apžilbina biežos pārbaudītājus, bet spožās pagātnes aizsegā klasēs sēž gan represēti, gan no filtrācijas nometnēm atgriezušies leģionāri un direktoram izdodas noklusēt arī pretpadomju izlēcienus.
1961. gadā, arī pēc pašu iniciatīvas, skolā mācības uzsāk jaunieši ar dzirdes traucējumiem un trīsdesmit gadu garumā tā ir vienīgā skola Latvijā, kurā nedzirdīgie jaunieši var iegūt vidējo izglītību. 1963. gadā notika pirmais pamatskolas izlaidums, bet 1967. gadā atestātu par vidējo izglītību ieguva pirmie Rīgas Raiņa vidusskolas nedzirdīgie absolventi.
1968. gadā skola tika pārdēvēta par J. Raiņa strādnieku jaunatnes 8. vakara vidusskolu un pārvietota uz Grēcinieku ielu, kur mācības notiek rīta un vakara maiņās. Skolai ir arī jauna direktore Ārija Buka, tomēr nemainīgas paliek augstas prasības gan pret skolēniem, gan pedagogiem. Pēc viegli iegūstama atestāta uz to nenāca.
1985. gadā skola tiek pārcelta uz Ģertrūdes ielu 32, kļūstot par vienīgo vakara (maiņu) vidusskolu Rīgas pilsētas Centra rajonā. Par Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolas direktoru 1985. gadā kļūst skolas absolvents Juris Šmits, kurš tobrīd ir visjaunākais skolas direktors Rīgā.
1994./1995. mācību gadā skolā tiek atvērtas pedagoģiskās korekcijas klases, kurās mācās sociālā riska grupas bērni un jaunieši vecumā no 7 līdz 18 gadiem, kas dažādu iemeslu dēļ nav mācījušies vispār vai darījuši to epizodiski, mēģinot atgūt nokavēto, lai pēc tam turpinātu izglītoties. Tā ir jauna pieredze gan skolotājiem, gan skolēniem. Līdz ar korekcijas klašu skolēniem skolā ienāk speciālisti, kuru klātbūtne šodien ir pašsaprotama: izglītības psihologi, sociālie pedagogi un veidojas atbalsta personāla komanda. Darbs ar korekcijas klašu skolēniem prasa īpašu pacietību un darba augļi ne vienmēr samērojami ar ieguldītajām pūlēm. Gandarījumu sniedz tie mirkļi, kad izdevies kādam bērnam cilvēciski palīdzēt, kad pamatskolas vai vidusskolas izlaidumā ieraugi jaunieti, kas apzinās savu vietu sabiedrībā un iekļāvies darba dzīvē vai turpina izglītību. Iegūtā pieredze lieti noder šodienas iekļaujošās izglītības modelī.
Jau kopš 1940.gada skolā strādājuši pedagogi, kas paši reiz Raiņa skolā mācījušies: latviešu valodas skolotāji Milda Kalniņa, Mārtiņš Jansons un Daina Dulbe, ķīmiķi un biologi Oto Krumovics un Ārija Iklāva, matemātiķe Velta Zakenfelde un fizikas skolotāja Marija Lokmane, angļu valodas skolotājas Vija Bilmane un Anna Rindina, mūzikas skolotājs un kordiriģents Jānis Dūmiņš, rasēšanas skolotāji Fricis Fukss un Jānis Lauks, informātikas skolotāji Jānis Lūsis un Māris Ponciuss, teātra mākslas skolotāja Jolanta Znotiņa. Arī šobrīd skolā strādā tās bijušie skolēni: direktora vietniece Renāte Stumberga, latviešu valodas un sociālo zinātņu skolotājs Ivars Kalniņš, surdotulki Laura Cukmača un Silvija Baumane.
2009. gadā skolēnu un skolotāju saime pārceļas uz ēku Krišjāņa Barona ielā 71.
2021./22. mācību gadā skolai tiek pievienotas likvidētās Rīgas Avotu pamatskolas izglītības programmas un gadu vēlāk tiek pārņemtas Rīgas 14. vidusskolas un 18. vidusskolas izglītības programmas. Šobrīd Rīgas Raiņa vidusskolā dažādās izglītības programmās no 1. līdz 12. klasei mācās gandrīz 400 skolēni. Mācības tiek organizētas divās ēkās: Kr. Barona ielā 71 un Avotu ielā 44.
Līdzās vispārējas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmām skolā tiek realizētas arī atsevišķas speciālās izglītības programmas. Pamatizglītības posmā skolēniem ar dažādām mācību vajadzībām tiek piedāvāta iekļaujoša vide. Visiem skolēniem pieejama skolas atbalsta personāla: psihologa, speciālā pedagoga, logopēda, sociālā pedagoga, pedagoga palīga un surdotulka palīdzība.
Vidējās izglītības posmā, atbilstoši jaunajiem izglītības standartiem, skolēni
padziļināti apgūst dažādas humanitāras ievirzes mācību jomas: valodas, vēsturi un
sociālās zinības, kultūru un mākslu. Valodu jomā, papildus latviešu un angļu valodai
skolēniem tiek piedāvāta iespēja apgūt latviešu zīmju valodu, savukārt kultūrā un
mākslā ar ievirzi mūzikā, skolēni iepazīst ne tikai akadēmisko mūziku, bet arī folkloru
džezu un mūsdienu tehnoloģiju izmantošanas iespējas mūzikā.Skola piedāvā mācību stundās apgūtās zināšanas un prasmes papildināt daudzveidīgās interešu izglītības programmās, projektos un ārpusstundu pasākumos, iegūt starptautisku pieredzi ERASMUS+ projektu aktivitātēs.
Rīgas Raiņa vidusskola ir vienīgā vispārizglītojošā izglītības iestāde Latvijā, kurā vidusskolēniem kopš 2018. gada ir iespēja apgūt latviešu zīmju valodu. Mācību priekšmeta: “Latviešu zīmju valoda” iekļaušana vidusskolas mācību plānā bija loģisks solis turpmākai virzībai uz iekļaujošo izglītību un zīmju valodas lietojumu izglītības procesā.
Rīgas Raiņa vidusskolā ir uzkrāta liela pieredze ne tikai nedzirdīgo jauniešu izglītošanā, bet arī viņu iesaistīšanā sabiedriskās dzīves norisēs gan skolā, gan sabiedrībā kopumā. Tiek rīkotas dzirdīgo un nedzirdīgo skolēnu kopējās ārpusstundu aktivitātes un interešu izglītības nodarbības, atbalstīta mākslinieciskā pašdarbība, un notiek arī citas dažāda veida neformālas aktivitātes. Atbilstoši normatīvajiem dokumentiem, skolēniem ar dzirdes traucējumiem tiek nodrošināts surdotulka atbalsts katrā mācību stundā.
Informāciju sagatavoja Aija Kārkliņa